2008.gada 24.novembrī – Jauniešu iniciatīvas grupa „Projektu darbnīca” un AEGEE-Ogre ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras finansiālo atbalstu izveidoja starptausiku apmaiņas projektu, kura ietvaros uz Latviju ieradās 17 atvērti jaunieši no Krievijas ,Maskavas un Santpēterburgas, ar mērķi lauzt steriotipus par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Krievu tautību, kā arī par cittautiešu iespējām Latvijā. Nedēļas laikā sekojot punktuāli izveidotam grafikam, jaunieši pabija gan saemas ēkā, gan vairākās skolas un dienu Daugavpilī. Pildīja dažādus uzdevus un iepazina Lativijas kultūru. Visi pasākumi – „Krievu vakars”, kur jaunieši stāstīja par Krieviju un cienāja ar iecienītajiem ēdieniem, „Latviešu vakars”, kur arī mēs centāmies atkāt savus lepnumus, orientēšanāš pa Rīgas ielām, debates par mediju ietekmi steriotipu vidošanā un viens no noslēdzošajiem pasākumiem, uz kuru tikat aicināti arī Jūs – preses konforence, lai rezumētu paveikto un noskaidrotu vi projekta mērķis par steriotipu laušanu, patiesi ir veiksmīgi lauzts.Lai gan viedokļi dažos uzdotajos jautājumos nebija vienlīdzīgi, jāazīst visi jaunieši bija pozitīvi noskaņoti un patikami pārsteigti par Latvijā valdošo situāciju.Kultūras saites tika stiprinātas un naidīgā atmosfēra starp tautām samierināta, tas vien nozīmē, ko nevis vēsturei ir nozīme, bet gan nākotnei un gatavībai iesaistīties tajā. Viss ir mūsu pašu rokās!

Eiropas valodas dienas Ogrē šogad tiek rīkotas projekta „Mēs arī esam šeit” ietvaros. Valodas dienas Ogrē tiek rīkotas jau otro gadu.

Projektā ir apzināti Latvijā dzīvojošie cittautieši, kas sen vairs nav tūristi. Viņi šeit dzīvo, mācās, strādā un ir tādi paši kā mēs. Katram no viņiem ir savs stāsts, sava dzimtā valoda. Viņi labprāt vēlas to parādīt, iemācīt arī mums, aptuveni stundu iejūtoties, kā savas dzimtās valodas skolotāji.

Eiropas valodas dienas Ogrē ir noslēgušās. Un esam nonākuši pie secinājuma, ka valoda – tas ir spogulis cilvēkam un spēks tautai. Uz pasaules ir aptuveni 7 miljardi iedzīvotāju un katram ir sava dzimtā valoda, kas ir jākopj, jāsaudzē un jāmīl.

Kādā vēlā novembra vakarā Ogres iedzīvotājiem un interesentiem bija iespēja noklausīties veselas astoņas valodas vienuviet. Akcijas mērķis bija parādīt, cik daudz cittautiešu dzīvo Latvijā un nav atbraukuši uz vienu vētrainu nedēļas nogali. Šie ārzemju jaunieši(un ne tikai jaunieši) šeit strādā, mācās, dzīvo un bija sabraukuši no Rīgas, Valmieras, Līvāniem, Zaļeniekiem u.c. Lielākā daļa no viņiem parādīja ļoti labas latviešu valodas prasmes.Katrs bija rūpīgi sagatavojis, viņaprāt, galvenos savas dzimtās valodas stūrakmeņus.Caur mūziku, valodu, gramatiku demonstrēja gan valodas bagātību, gan sarežģītību, liekot klātesošajiem tikai apjaust tās krāšņumu.

Uz jautājumu par atšķirībām starp Latviju un dzimto valsti, spāņu valodas pasniedzēja atbildēja:„Latviešiem ir īpašs jūtīgums, piemēram, pret mūziku, valodām, viņos ir dziļāka inteliģence, Spānijā tā nav.”(Rakele, Spānija)

Jāsaka liels paldies Ogres 1. vidusskolai, kas laipni atļāva izmantot savas telpas, tāpat visiem, kas palīdzēja un piedalījās šajā pasākumā.

Jāņi ar AEGEE-Ogre un CWG

No 21. līdz 24.jūnijam Ogrē ciemojās gandrīz 30 jaunieši no piecpadsmit dažādām Eiropas valstīm, lai nosvinētu Jāņus un iepazītu mūsu valsti caur senču tradīcijām, kā arī caur savām paražām parādītu savējo valsti. Pasākums notika „AEGEE- Ogre” projekta „Midsummer night” ietvaros.

Sākot savu vizīti Latvijā, jaunieši iepazinās ar Rīgas vecpilsētu un saliedējās caur kopīgām aktivitātēm.

Otrajā dienā nācās nedaudz pacensties rallijā pa Ogres pilsētu, kur kontrolpunktos gaidīja gan tradīcijas, gan āķīgi jautājumi, gan sportiskas aktivitātes.

Kā atzina Antonio no Itālijas, lielu prieku sagādāja dziedāšana, „Tūdaliņ – tagadiņ” dejošana un minifutbola spēle, bet Elkei no Beļģijas patika iespēja iepazīt pilsētu un jautājumi par to.

Diena turpinājās ar iepazīšanās un saliedēšanās spēlēm viesu namā „Debesu bļoda”, kur vakarā tika prezentēti nacionālie ēdieni un dzērieni – „Kalev” šokolāde, salami līdzīga itāļu desa, kefīrs, jogurts u.c. nacionālie gardumi. Lielu prieku atbraucējiem sagādāja sauna un burbuļvanna, kā arī pelde dīķī, kas lielākajai daļai bija jaunums.

Fernando no Itālijas atzina, ka viņiem gan esot saunas (termas), bet viņi nepeldoties pēc tām. Meitenes Aiki un Kaidi no Igaunijas priecājās par saunu, jo arī viņu valstī tādas ir, bet – tāpat kā visi citi – nebija baudījušas pirtsslotiņas pieskārienus, kas bija neaizmirstams piedzīvojums.

Līgo rīts uzausa burvīgi saulains un palīdzēja īstenot vienu no galvenajām Jāņu tradīcijām – vainaga pīšanu. Lai gan Latvijā tikai meitenes pin ziedu vainagus, visiem nācās to apgūt. Nepierasti redzēt arī puišus ziedu vainadziņos, kas liek pamanīt viņu sievišķo pusi.

Mario no Itālijas atzina, ka sākumā tas nemaz nebija tik viegli, kā izskatās, bet vainags tomēr tapa. Jonass no Lietuvas piebilda, ka viduslaikos šī tradīcija bijusi arī mūsu kaimiņiem, bet iznīkusi līdz ar 20.gadsimtu, jo jaunavu palicis arvien mazāk.

Vislielāko interesi izraisīja siera siešana, kas notika uz atklāta ugunskura pļavas vidū. Daudzi pat lūdza recepti, lai iemēģinātu roku latviešu kulinārijā pēc atgriešanās mājās.

Gada visīsākā nakts tika aizvadīta vislabākajās letiņu tradīcijās: dziedot, dejojot, lecot pār ugunskuru un spēlējot latviešu rotaļas.

Projām braucot, dalībnieki solījās atgriezties nākamajā gadā, ja būs šāds pasākums, jo tā pavadīts laiks pilda sirdi ar neaizmirstamām atmiņām un siltumu visam gadam.