Vai esat kādreiz sapņojuši nonākt vietā, kur visas problēmas vienkārši izkūpētu gaisā, jūs justos brīvi un nepiespiesti, kur būtu priecīgi par katru mirkli, ko izdzīvojat? Ceru, ka esat! Šādi savu labāko vasaras daļu pavadīju es.

Kā viss sākās…

Ir svarīgi pieminēt, ka šī Vasaras Universitāte bija pirmais projekts, kurā nolēmu piedalīties. Līdz ar to tā bija pirmā starptautiska pieredze, tāpēc patiesībā biju uztraukusies par gaidāmo notikumu.

Visu šo divu nedēļu laikā man apkārt bija tik jauki cilvēki no tik dažādām valstīm: Horvātijas, Vācijas, Itālijas, Krievijas, Ungārijas, Rumānijas, Polijas, Grieķijas, Čehijas, Austrijas, Francijas un, protams, Spānijas un Portugāles. Bijām paviesojušies daudzajās neaprakstāmi skaistajās vietās, pavadot 1 nedēļu Spānijā un 1 nedēļu Portugālē Atlantijas okeāna tuvumā. Jau pirmajā ierašanās vakarā mums bija iespēja iepazīties ar gaidāmo programmu, kura bija patiesi piesātināta. Tā saturēja gan vēstures daļu, gan kultūras, gan, protams, izklaides!:) Godīgi sakot, visu šo laiku biju gulējusi maksimāli 5 stundas diennaktī, vai bieži vien pat mazāk. Mūsu atraktīvie un super – aktīvie organizatori rūpējās par to, lai pasākums patiktu visiem un viņiem tas patiešām izdevās! Paldies viņiem milzīgs!:)

Kad pasākums tuvojās noslēgumam, varēja just, ka vairāki dalībnieki jau ir noskumuši, juzdami tuvojamies šķiršanos. Kā viens jauks puisis no Francijas jau nedēļu pēc pasākuma man teica: mēs bijām kā burbulis – visi un visur kopā, vienoti un laimīgi, un līdz ar pasākuma dabisko nobeigumu burbulis sprāga, nostādot visu savās vietās un atgriežot mūs ierastajā un reālajā pasaulē.

Mēs visi tik ļoti sadraudzējāmies, ka pirmajās nedēļās mājās lielākā dalībnieku daļa visu savu brīvo laiku pavadīja kopā nu jau virtuālajā pasaulē. Daudzas sirsnīgas vēstules manā e- pastā ikreiz uzlaboja un joprojām uzlabo manu garastāvokli. Skumjas, ka vairs nekad neredzēšu visus šos cilvēkus kopā, pamazām pārtop smaidā, ik reiz atceroties vārdus, ko teica viens traks, atraktīvs un jauks Kaspers no Polijas: “Don’t be sad that it’s over – be happy that it happend.”

P.s.: nosaucu Kasperu par traku, tāpēc ka savu 19 gadu vecumā viņš ir nokļuvis no mājām līdz Spānijas ziemeļiem ar autostopiem!

Taņa Boicova